Paplašinātā meklēšana

àizbizenêt C., àizbizuôt, intr., weglaufen, besond. von Kühen, übertragen auch von Menschen: par kuo tad aizbizuot šai ļāvi Druva I, 146.

Avots: ME I, 19

àizguldzenēˆtiês, sich würgen, ausser Atem kommen: divreiz, trīsreiz viņa aizguldzenējās, mēģinādama e̦lpu atņemt A. XII, 583.

Avots: ME I, 28

‡ apbizenêt, apbizinêt Dunika, apbizuôt Wolm.,

1) rings um etwas biesen (aufgeregt laufen;
perfektiv): a. ap laidaru oder laidaram apkārt;

2) a. visu pagastu ar jaunam ziņām, eilig durch ein ganzes Gebiet Neuigkeiten austragen.

Avots: EH I, 74

‡ apdūzenêt, 1) oft schlagend oder stossend einschüchtern Fest.;

2) "?": būzene, dūzene tā tautu meita: trīs reizes ap galdu apdūzenēja BW. 22694.

Avots: EH I, 79

‡ apdzenêt (li. apgenė´ti) Dunika, Oknist, Stenden, Wessen, = apdze̦nât I, apdarinât: apdzenēju sila priedi BW. 15507.

Avots: EH I, 79

‡ atbizenêt Janš. Precību viesulis 38, ‡ atbizinêt Dunika, = atbizuôt. Refl. -tiês Dunika, = atstaĩgâtiês: šuodien e̦su gan atbizinējusēs.

Avots: EH I, 135

bizenêt (unter bizinât): auch AP., Frauenb., Siuxt.

Avots: EH I, 222

brazenêt: auch Saikava.

Avots: EH I, 246

bruzenêt, - ēju, tr., färben (ar bruzenēm): tumšbrūnu dzīparu RKr. XVII, 34.

Kļūdu labojums:
XVII = VII

Avots: ME I, 340

duzenêt, in Gedanken versunken gehen und (etwas) erfolglos suchen Ruhental n. Etn. I, 58. [Auf mnd. dusen "gedankenlos dahingehen" beruhend? Vgl. dūzenêt III.]

Avots: ME I, 522

I dūzenêt, -ēju, rollen (vom Donner) Bers.

Avots: ME I, 531

II dūzenēt "?": ve̦cais brālis jaunuo brāli dūzenēt dūzenēja BW. 12458, 1. [Wohl zu dūzenēt I. - In Bers. bedeute dùzenêt ^2: pakundzēties par uotru, tramdīt, dauzīt, dukņīt.]

Avots: ME I, 531

III dũzenêt: erfolgios suchen Pankelhof.

Avots: EH I, 349

[III dũzenêt, -ēju Nigr., ungeschickt suchen ;"ungeschickt arbeiten" um Mitau ; vgl. duzenêt.]

Avots: ME I, 531

dzenêt: auch Auleja, Kaltenbr., Warkl.: dz. balkas Warkl. dzenis bija dzenējis kādā izpraulējušā priedē Janš. Dzimtene I ² , 158. dzenēja tām (eglēm) zarus nuost Mežv. ļ. II, 455.

Avots: EH I, 355

dzenêt [Kreuzb.], -ēju (li. genė´ti). tr., ästeln, die Äste abhauen, abhacken, abkappen BW. 11485: dē̦ls nuogāž uozuolu un dzenē uozuolam zarus, skujas dzenēt Nigr. [Zu dzìt nebst aksl. že̦ti "ernten", norw. gana "(einen Baum) kappen, (das Laub am Baume) abhauen" (s. Bugge BB. III, 102), av. aviǰanaiti "fällt (einen Baum)" u. a.]

Avots: ME I, 545

‡ grudzenêt BW. 19272, Sonnaxt, = grudzinât 1.

Avots: EH I, 410

gulˆdzenêt, stossweise, ruckweise schlucken: kaķis drīz vems, jau guldzenē vien Bers., Lasd., Laud., Fest.

Avots: ME I, 676

‡ ìebizenêt Frauenb. u. a., = ìebizuôt: guovis iebizenēja mežā.

Avots: EH I, 504

‡ izbizenêtiês, zur Genüge, bis zum Überdruss biesen, tollen: luopi izbizenējušies stāvēja rūmuos AP.

Avots: EH I, 434

‡ kledzenêt Smilt., = ‡ kledzinêt(iês).

Avots: EH I, 613

‡ nùobruzenêt, mit ‡ bruzeles abfärben (tr.) Saikava.

Avots: EH II, 35

[nùodūzenêt, vertrödeln: visu cēlienu nuodūzenējuši, - ka jel kuo prātīgu būtu padarījuši! Annenburg, Garrosen, Bergfried.] Refl. - tiês, vergeblich eine verlegte Sache suchen: diezin, kur nu būs nuolicis, nevar ne atrast; nuodūzenējies vien Kleinh.

Avots: ME II, 778, 779

nùodzenêt (li. nugenė´ti), nuodzenît BW. 30320, 1, abästeln, abkappen: pārstiepis egli nenuodze̦nē̦tu LP. V, 339. priedes, egles nenuodze̦nē̦tas kŗauj ve̦zumā VI, 514.

Avots: ME II, 780

‡ sabizenêt,

1) =sabizinât: dažreiz gani paši sabizenē guovis Siuxt;

2) biesend zusammenlaufen
AP.: viss ... ganāmpulks sabizenējis večuka kūtĩ Pas. XII, 459 f.

Avots: EH II, 396

‡ sadzenêt Dunika, ein gewisses Quantum (Äste) vom Baum abhauen: sadzenēju ve̦se̦lu klēpi zaru.

Avots: EH XVI, 406

spùrdzenêt ² "in kleinem Trab fortlaufen" Hirschenhof.

Avots: ME III, 1030

virdzenêt U., -ẽju, virdzinât, = virzinât, langsam vorwärtsschieben U.: virdzini akmeni ar buomi uz šuo pusi! U. Zu li. *pavirgti "?" (pavirgdamas elgetai pagal' reikalą jo Daukša Post. 10,1 in Wolters Neuausgabe), aksl. vrěsti "werfen" resp. zu lat. urgēre "drängen"?

Avots: ME IV, 604

zenêt, -ẽju "sakaist" (von der Gerste gesagt) Gt.-Sessau.

Avots: ME IV, 713

žvadzenêt BW. 589, 6 var., = žvadzinât 1.

Avots: ME IV, 840

[brusenêt, dunkelbraun färben Wid.; vgl. bruzenēt.]

Avots: ME I, 340

II dūsma,

1) der Ton, Klang, der Schall, Pfiff, das Brausen, der Lärm
Elv.: nuo ragu straujās dūsmas MWM. VII, 572. dze̦n vēji skaņu dūsmu MWM. VIII, 177. tāļu iegraudās kâ apakšzemes dūsma A. XV, 195. kuļamās mašīnas gaudīgā dūsma Vēr. II, 644. zvana dūsma plūda Duomas I, 377. krāces dūsma Apsk. I, 439. tur dūca dūsma Rainis Tie kas neaizmirst 88;

2) das Gedränge, Gewühl:
man pašam tiek par traku iekš šīs dūsmas Rainis. milzums dūmekļu caur miglas dūsmu bāl MWM. VII, 56. [Wenn die Schreibung mit -s- überhaupt richtig ist (vgl. dūzma und dūzme). wohl mit s aus zs und wenigstens in der Bed. 1 zu dūžuot. dūzuot und dūzenēt resp. (wenigstens in der Bed. 2) zu duzt.]

Avots: ME I, 530

dze̦nulis,

1) = dze̦luonis, der Stachel:
[pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5]; der Stachel an der Schnalle U.;

2) "?": bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;

3) die Triebfeder, der Beweggrund *
Kronw.: griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186. [Zu dzenēt. dzìt.]

Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),

Avots: ME I, 545

gārdzināt, gārdzenēt, - ēju Selb., intr., schnarchen, röcheln: guvernantes var par lielu gabalu pazīt nuo franču gārdzināšanas Purap.

Avots: ME I, 618

spurêt,

1) kurz, schnell und mit Geräusch hin und her schwingen
Dond., Nigr.: viņš spurēja spārnus Dünsb. Par. 89; die Flossen ausbreiten Bers.;

2) fasern
(intr.) Nötk.;

3) (prs. -ẽju) = spurdzenēt Hirschenhof. Refl. -tiês,

1) fasern
(intr.): bikšu gali sāk spurēties Fest., Bershof, Nigr. ve̦lku dzijas sāka spurēties Kaudz. Ve̦cpiebalga 54;

2) sich widersetzen, widersprechen
Bers., Schibbenhof: "netiek ne pie kāda gala," spurējās P. Austr. K. Glūns 111. kad viņš ir iedzēries, tad sāk spurēties Fest. kuo nu tik daudz spurējies? Bers. spuries, turies, tē̦va dē̦ls! Libau, Walk;

3) die Flossen ausbreiten:
zivs spurējas Libau, Walk. Zu spurt, spuruôt(iês).

Avots: ME III, 1031