nozibiņot
nùozibiņuôt, [nùozibinât], nùozibsnêt, nùozibsnît, intr., aufblitzen: vīri me̦t krustu, ik nuozibiņuo LP. IV, 416. kad pirmuo reiz nuozibsnēja... A. XXI, 506. meitene nuospļāvās, acīm nuozibsnīdama MWM.
Avots: ME II, 890
Avots: ME II, 890
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zibiņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zibiņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
zibiņot
zibiņuôt, blitzen Gr.-Buschhof: tai pašā brīdī arī zibiņuojis LP. VII, 475. Subst. zibiņuôšana, das Blitzen Vēr. II, 1375; zibiņuôtājs, wer Blitze schleudert (vom Jupiter).
Avots: ME IV, 717
Avots: ME IV, 717
zibiņots
zibiņuôts, zibeņuôts, feurig, leicht aufbrausend, heftig: vēl atveda zibiņuotu (Var.: zibeņuotu; scil.: sievu) BW. 21746, 1.
Avots: ME IV, 717
Avots: ME IV, 717