izzibinēt[izzibinêt, schnell hinauslaufen: izz. nuo meža Warkl.; in Warkh. dafür izzibsnêt.]Avots: ME I, 831
zibinētzibinêt,1) blitzen Dunika, Gr.Buschhof, BW. 33704 var.: ar kuru pē̦rkuonis tikai var zibinēt RKr. VIII, 2. zuobe̦ns zibinēt zibinēja Kra. Vīt. 99;2) hin und her laufen Lettg. n. U., Gr.-Buschhof.Avots: ME IV, 717