Paplašinātā meklēšana

zibsna,

1) ein blendend heller und nur für einige Augenblicke aufleuchtender Glanz (z. B., der Blitz):
nuogāja kâ zibsna gar acīm Aiviekste;

2) "kas zibina, ātri kustas (z. B., eine Kuh, die mit dem Schwanz schnell fuchtelt)"
Nötk.: iet kâ zibsna (C.) oder zibsne (Gr.-Buschh.). Vgl. auch zipsna.

Avots: ME IV, 717

ļe̦kât, -ãju, C., Smilt., Mar., ļe̦kuot Grünh., Denominativ von ļe̦ka, laufen, gehen: kājas sāk ātrāki ļe̦kuot Purap. Refl. -tiês,

[1) ļe̦kâtiês "nach dem Regen im Kot waten"
Ruj.; matschen, manschen Roop, Nitau, Serben u. a.];

2) baumeln, bummeln, schlottern
Wid.: [piedzē̦rušam braucējam galva ļe̦kājās uz visām pusēm Lennew. ar zuobe̦nu atcirstā ruoka vaļīgi ļe̦kājās gar sūniem Lennew. aiz zibsnas ļe̦kājās pūri cimdu Janš. Dzimtene ² I, 78. In Mar. sei ļe̦kâtiês synonym mit skrieties, lēkties, plêsties].

Avots: ME II, 535

zibsne (unter zibsna), der Blitz: pē̦rkūns grauda, zibsnes sita Tdz. 57144, 1.

Avots: EH II, 806

zibsnît,

1): uguns zibsna AP.;

2): lai gul nauda zibsnīdama BW. 3110. pulcējās pļāvēju kuopas, zibsnīdamas izkapša griezēm Vindedze 113; glühende, leidenschaftliche Blicke werfen
Frauenb.

Avots: EH II, 806