ziêdêt (li. žiedèti "blühen"), -du od.
-žu (z. B. in Ladenhof und Nabben n. FBR. XI, 77),
-dẽju,1) blühen, Blüten treiben: Sprw.
zied kâ puķe, aug kâ ruoze RKr. VI, 634.
kauls, bet tuomē̦r zied VII, 741 (Rätsel).
zied ābele baltis ziedis BW. 4287, 1.
ieviņ [a] ziež (Var.:
zied) kalniņā 25885, 6.
puķīti, kas ziež (Var.:
zied) vidū e̦ze̦rā 7668.
zied, puķīte! šī dieniņa ziežamā 17691.
ruozes ziež (Var.:
zied) 6467 var.
balta zied laukmalē, vai bij ieva, vai ābele? 5590.
kâ liepiņa ziedē̦dama Br. 465.
nuplē̦suši... ziedamu maganeņu 18354, 1.
rudzi zied...; tie ziedēja ze̦lta ziedis (Var.:
ziedus; baltiem ziediem) 27945.
siliņi (Heide), kas ziedēja baltus ziedus 4199.
kas ziedēja baltus ziedus (Var.:
ar baltiem ziediem zied) 3613 var.
e̦ze̦rs zied mēļu ziedus (Var.:
ziliem ziediem) 3668, 3 var.
ruozes šuovasar daiļus ziedus neziedēja 6449, 4.
trīs puķītes, ze̦lta ruozes, ziež man vaigu galiņā 10858.
tad, kad pūcei aste ziedēs (d. h. niemals) MWM. VII, 885.
ūdens zied, sagt man, wenn sich im Wasser Anabaena flos agnae in grossen Mengen vorfindet Konv. 76. (fig.)
zieduošie vaigi Vēr. II, 982.
galva zied balti kâ ābele Janš.;
2) bunt sein, bunt schimmern, leuchten: raibi cimdi zied tautieša ruociņā BW. 15555.
mazam bērnam zied visas miesas Frauenb.
pirkstu nagi zied ar baltiem raibumiem ebenda.
(telīte) zieduošām (Var.:
zieduotām) kājiņām BW. 29030 var.;
3) schimmeln St., U.;
4) anbrechen, tagen: sāk ziedēt jau gaisma Janš. Dzimtene
2 I, 268.
gaisma jau zied austrumu pusē Mežv. ļ. I, 72.
blāzma jau zied debess malā Bandavā II, 101. - Subst.
ziêdêšana, das Blühen: puķīt, tavu ziedēšanu! BW. 21694; 23840; 23999.
cedriņi ziedēja vēl pilnu ziedēšanu Janš.;
ziêdẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Blühens: nuo šās dienas ziedējuma vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691.
Nebst li. pražýsti "aufblühen" wohl zu got. keinan "keimen", and. kīmo, ae. cīd "Keim", ahd. frumkīdi "Erstlingsfrucht", arm. cił "Halm" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 544, Fick Wrtb. III 4, 42 f.Avots: ME IV,
738,
739