Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ziepēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ziepēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
apziepēt
‡ apziẽpêt Dunika u. a., ringsum einseifen: a. ruokas. Refl. -tiês, sich ringsum einseifen.
Avots: EH I, 128
Avots: EH I, 128
ieziepēt
izziepēt
noziepēt
noziepēt
nùoziẽpêt, tr., be-, abseifen: kalpuone nuopēra viņu ar mīkstu bē̦rza sluotu un ar ziepēm nuoziepēja Etn. II, 47.
Avots: ME II,
Avots: ME II,
pārziepēt
paziepēt
‡ paziẽpêt, ein wenig einseifen Dunika u. a.: vēl drusku paziepē, un tad pietiks!
Avots: EH XIII, 193
Avots: EH XIII, 193
saziepēt
saziẽpêt,
1) einseifen:
s. veļu;
2) durchschimpfen
Gr. - Buschhof;
3) verprügeln
Drosth., Dunika. Refl. -tiês, sich einseifen Dunika.
Avots: ME III, 797
1) einseifen:
s. veļu;
2) durchschimpfen
Gr. - Buschhof;
3) verprügeln
Drosth., Dunika. Refl. -tiês, sich einseifen Dunika.
Avots: ME III, 797
uzziepēt
uzziẽpêt,
1) noch, von neuem seifen:
veļu vēl uzziepēt;
2) Schläge versetzen:
uzziepēt pa muguru Dunika.
Avots: ME IV, 401
1) noch, von neuem seifen:
veļu vēl uzziepēt;
2) Schläge versetzen:
uzziepēt pa muguru Dunika.
Avots: ME IV, 401
ziepēt
ziẽpêt, -ẽju,
1) (ein)seifen
L., U., AP., Burtn., Drosth., Erlaa, Fehteln, Grünw., Mar. u. a.: pus˙dienas ziepēju, kamē̦r visu iemē̦rktuo veļu saziepēju Lennew. (mazgājuoties) ziepēt ruokas, muti Frauenb.;
2) prügeln
Dunika, Grünw., Schrunden: muguru Dunika. sāka viņu ziepēt ebenda;
3) bestechen
Grünw.;
4) Fettes essen
Memelshof: ziepē iekšā! Golg. Refl. -tiês, sich (ein)seifen: tā... šurp nākdama ziepītēs ziepējās BW. 20341.
Avots: ME IV, 744
1) (ein)seifen
L., U., AP., Burtn., Drosth., Erlaa, Fehteln, Grünw., Mar. u. a.: pus˙dienas ziepēju, kamē̦r visu iemē̦rktuo veļu saziepēju Lennew. (mazgājuoties) ziepēt ruokas, muti Frauenb.;
2) prügeln
Dunika, Grünw., Schrunden: muguru Dunika. sāka viņu ziepēt ebenda;
3) bestechen
Grünw.;
4) Fettes essen
Memelshof: ziepē iekšā! Golg. Refl. -tiês, sich (ein)seifen: tā... šurp nākdama ziepītēs ziepējās BW. 20341.
Avots: ME IV, 744
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sist
sist,
1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;
5): auch Siuxt; ‡
7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡
8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡
9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡
10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,
1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;
2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. 4 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;
3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡
7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡
8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.
Avots: EH II, 490
1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;
5): auch Siuxt; ‡
7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡
8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡
9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡
10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,
1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;
2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. 4 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;
3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡
7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡
8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.
Avots: EH II, 490