Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zilt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zilt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
atzilt
[atzilt "?": visi... uozuoliņi pret ziemeli atziluši (Var.: atzīluši, saziluši, nuolīkuši); vienam kāpu galiņā, visus griezu launagā BW. 30424 (aus Goldingen). rudzi atziluši Wandsen; cf. atzīlis.]
Avots: ME I, 212
Avots: ME I, 212
iezilt
sazilt
sazilt (unter sazilêt): saziluši, samelnēj[u]ši ... debestiņi BW. 31926, 3 var. pienu var izsargāt nuo sazilšanas Mekons Zelta māj. grm. 3 149.
Avots: EH XVI, 467
Avots: EH XVI, 467
zilt
zilt (li. žìlti "ergrauen"), zilstu, zilu, blau schimmern Nötk.: viņpus upes kalni zilst Rainis Gals un sāk. 42. miglas šķiŗas, plašums auguot zilst Domas III, 940.
Avots: ME IV, 721
Avots: ME IV, 721
zilte
zil˜te Drosth., Ruj., U., (mit ìl 2 ) Sonnaxt, Memelshof, zilts, -s Sessw., Sülze, Sülzfleisch. Nebst estn. süľt aus einem nd. *sülte oder aus schwed. sylt.
Avots: ME IV, 721
Avots: ME IV, 721
Šķirkļa skaidrojumā (8)
atkost
atkuôst, [li. atkásti] tr.,
1) abbeisen
(nach Spr. auch atkuodît): gaļu LP. VII, 914;
2) beissend stumpf machen:
zuobus LP. VI, 419;
3) durch einen Gegenbiss
a) einen Biss unschädlich, rückgängig machen, enthexen:
kāds suns iekuož, tāds lai atkuož RKr. VI, 21; atkuošana, das Enthexen LP. VI, 23; cf. atkuodējs,
b) sich rächen:
es viņam atkuodīšu MWM. VII, 881. skaišas... un meklē vārdus, ar kuo atkuost Ziltars Dz. V. Refl. -tiês,
1) stumpf werden:
izkapts cietajā zālē atkuodusies; auch tr.: atkuosties zuobus, sich die Zähne stumpfbeissen;
2) bis zum Überdruss beissen, überdrüssig werden:
Sprw. atkuodies kā sīvā rutkā, ist vollständig überdrüssig geworden. Mit dem Acc.: viņš jau tevi atkuodies Alm., er ist deiner überdrüssig geworden;
3) sich statt beissen, sein Mütchen kühlen, sich rächen:
dabūjuši saimnieka bē̦rnu ruokā, nevariet atkuosties vien Aps. tikmēr nepalika mierā, kamē̦r atkuodās Lasd. nu reiz viņš varēs pie tevis atkuosties Latv. [būtu man vaļa, gan es atkuostuos Manz. Post. I, 31; bez vainas gribēdams atkuosties, atriebties ibid. II, 117].
Kļūdu labojums:
iekuož = iekuodis
ruokā = naguos
Aps. = Aps. IV, 20.
Avots: ME I, 169, 170
1) abbeisen
(nach Spr. auch atkuodît): gaļu LP. VII, 914;
2) beissend stumpf machen:
zuobus LP. VI, 419;
3) durch einen Gegenbiss
a) einen Biss unschädlich, rückgängig machen, enthexen:
kāds suns iekuož, tāds lai atkuož RKr. VI, 21; atkuošana, das Enthexen LP. VI, 23; cf. atkuodējs,
b) sich rächen:
es viņam atkuodīšu MWM. VII, 881. skaišas... un meklē vārdus, ar kuo atkuost Ziltars Dz. V. Refl. -tiês,
1) stumpf werden:
izkapts cietajā zālē atkuodusies; auch tr.: atkuosties zuobus, sich die Zähne stumpfbeissen;
2) bis zum Überdruss beissen, überdrüssig werden:
Sprw. atkuodies kā sīvā rutkā, ist vollständig überdrüssig geworden. Mit dem Acc.: viņš jau tevi atkuodies Alm., er ist deiner überdrüssig geworden;
3) sich statt beissen, sein Mütchen kühlen, sich rächen:
dabūjuši saimnieka bē̦rnu ruokā, nevariet atkuosties vien Aps. tikmēr nepalika mierā, kamē̦r atkuodās Lasd. nu reiz viņš varēs pie tevis atkuosties Latv. [būtu man vaļa, gan es atkuostuos Manz. Post. I, 31; bez vainas gribēdams atkuosties, atriebties ibid. II, 117].
Kļūdu labojums:
iekuož = iekuodis
ruokā = naguos
Aps. = Aps. IV, 20.
Avots: ME I, 169, 170
atzīlis
atzĩlis, f. -usi, wieder grün (?) geworden: zāle, rudzi atzīluši Schujen; cf. atzilt.
Avots: ME I, 213
Avots: ME I, 213
izzilēt
līmīgs
‡ lĩmīgs, leimhaltig (?): kad vāra zilti, tad liek kājas un galvas galu klā[t], tad labāk rīkst un līmīgāka gaļa Seyershof.
Avots: EH I, 750
Avots: EH I, 750
sazilēt
sazilêt Spr., Celm., auch sazilt Spr., intr., blau werden: pirksts ir sazilējis, pūžņains Ezeriņš Leijerk. I, 280. tāds auksts laiks, tâ zilina (es friert),... viss ģīmis sazilējis Kand., Ruhental n. Etn. I, 31. gabalus sazilējušas gaļas Austriņš Nuopūtas vējā 121. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa BW. 21627.
Avots: ME III, 796
Avots: ME III, 796
smīna
smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī`ns 2 Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317. nesavaldīju smīnu 448.
Avots: ME III, 967
Avots: ME III, 967
smīnas
smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī`ns 2 Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317.
Avots: ME III, 967
Avots: ME III, 967
tukls
tukls (li. tuklùs "fett" PФB. LXV, 324), feist, wohlbeleiht U., dick: nuokaun pašu tuklākuo vērsi Rositten. tuklas ruociņas Purap. Kkt. 1, tuklais naudas maks Ziltars; fett: kab neē̦stu tuklu gaļu Zbiór XVIII, 475. - Subst. tuklums,
1) die Festigkeit, Dickheit;
2) das Fett
(tauki) Schlossberg. Zu tukt.
Avots: ME IV, 255
1) die Festigkeit, Dickheit;
2) das Fett
(tauki) Schlossberg. Zu tukt.
Avots: ME IV, 255