Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zinības' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zinības' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
aizdzinīgs
‡ àizdzinîgs, gierig, unersättlich: cik tas zirgs aizdzinīgs - nuoē̦d visu uotram! Seyershof. cik es aizdzinības uz karpeļiem: man ir uz telēķa, bet es vēl lieku ebenda.
Avots: EH I, 21
Avots: EH I, 21
apliecināt
aplìecinât, tr., bezeugen, bekräftigen, bestätigen: tad apliecināju es pretī tiem Nehem. 13, 21. jūs bez kādu parādīšanu, kas jūs apliecinātu par guodīgiem cilvē̦kiem BW. III, 1, 13. apliecinājums, die Bekräftigung, der Beweis: atzinības un mīlestības apliecinājumi, Beweise von Erkenntlichkeit und Liebe.
Avots: ME I, 102
Avots: ME I, 102
atzinība
atzinĩba, Erkenntlichkeit, Anerkennung, Beifall: tak velti atzinības gaida Adam. Kr. 25. *
Avots: ME I, 212
Avots: ME I, 212
nezinība
nezinĩba ,* die Unkenntnis: tādām ziņām ir klāt daudz ienaidības, lepnības un nezinības Vēbers.
Avots: ME II, 741
Avots: ME II, 741
nozaimot
nùozaĩmuôt, tr., beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: tâ nejē̦gas, kuo vien tik jaudā, mē̦dz zinības un mākslu nuozaimuot.
Avots: ME II, 889
Avots: ME II, 889
sasmelt
sasmelˆt, tr.,
1) zusammenschöpfen:
Sprw. izlijušu ūdeni nesasmelsi Br. sak. v. 1285 od. izlietu ūdeni gŗūti sasmelt MWM. X, 482 od. izlietā vairs nesasmelsi LP. I, 9;
2) fig., sammeln
(perfektiv): viņš sasmēlis... visādus vārdu krājumus Kundziņš Kronv. 124. Refl. -tiês, für sich schöpfen (eig. und fig.): jaunekļi tikkuo sasmē̦lušies zinības Vēr. II, 557.
Avots: ME III, 738
1) zusammenschöpfen:
Sprw. izlijušu ūdeni nesasmelsi Br. sak. v. 1285 od. izlietu ūdeni gŗūti sasmelt MWM. X, 482 od. izlietā vairs nesasmelsi LP. I, 9;
2) fig., sammeln
(perfektiv): viņš sasmēlis... visādus vārdu krājumus Kundziņš Kronv. 124. Refl. -tiês, für sich schöpfen (eig. und fig.): jaunekļi tikkuo sasmē̦lušies zinības Vēr. II, 557.
Avots: ME III, 738
svētīt
svètît, -u (gew. in der Bed.
2) od. -ĩju (gew. in der Bed. 1), -ĩju,
1) segnen:
dievs druvu ir svētījis U., Gott hat das Getreidefeld gesegnet. svētīti laiki (reiche Zeiten) Stāsts Krieviņ.12. bauda, ar kuo dievs viņu svētījis (womit ihn Gott segnend bedacht hat) Aps. III, 5. ēdi, kuo dievs man svētījis! LP. III, 92. svētīts nuo visām vainām (bewahrt von allen Gebrechen) Br. 515;
2) heiligen
U.; feiern: svē̦tu dienu svētīt, den Feiertag heiligen U. vazanka cauru nedēļu tâ˙pat svētī L., dem Faulen sind alle Tage Sonntage. saulīti svētīt St., Sonnenuntergang feiern und alsdann die Arbeit aus der Hand legen. nesvē̦tu svē̦tvakaru, ne svētdieniņas BW. 31653, nu svētām Jāņa nakti 32886, 1 var, paganīšu rīta rasu (Var.: svē̦tu rītu) svētīdama 28929, 2 var. svētāma diena Etn. II, 65, ein Feiertag. kāzas svētīt LP. IV, 86;
3) scheltend belehren
Dunika: māte ilgi svētīja meitu. Refl. -tiês,
1) sich segnen (lassen):
neļaujas nuo mākslas un zinības svētīties Vēr. I, 1178;
2) sich feiern (lassen):
svē̦tki nāca svētīties BW. 33266. svētījies, svē̦ta diena, ne tu mana svētījama! 7659, 1. - Subst. svètîšana,
1) das Segnen:
svētīšanas vārdi, der Segensspruch Brasche;
2) das Feiern;
svètĩjums,
1) das einmalige Segnen, der Segen;
2) ein Heiligtum
U.; svètîtãjs,
1) wer segnet;
2) wer feiert.
Aus r. святи́ть "heiligen".
Avots: ME III, 1155
2) od. -ĩju (gew. in der Bed. 1), -ĩju,
1) segnen:
dievs druvu ir svētījis U., Gott hat das Getreidefeld gesegnet. svētīti laiki (reiche Zeiten) Stāsts Krieviņ.12. bauda, ar kuo dievs viņu svētījis (womit ihn Gott segnend bedacht hat) Aps. III, 5. ēdi, kuo dievs man svētījis! LP. III, 92. svētīts nuo visām vainām (bewahrt von allen Gebrechen) Br. 515;
2) heiligen
U.; feiern: svē̦tu dienu svētīt, den Feiertag heiligen U. vazanka cauru nedēļu tâ˙pat svētī L., dem Faulen sind alle Tage Sonntage. saulīti svētīt St., Sonnenuntergang feiern und alsdann die Arbeit aus der Hand legen. nesvē̦tu svē̦tvakaru, ne svētdieniņas BW. 31653, nu svētām Jāņa nakti 32886, 1 var, paganīšu rīta rasu (Var.: svē̦tu rītu) svētīdama 28929, 2 var. svētāma diena Etn. II, 65, ein Feiertag. kāzas svētīt LP. IV, 86;
3) scheltend belehren
Dunika: māte ilgi svētīja meitu. Refl. -tiês,
1) sich segnen (lassen):
neļaujas nuo mākslas un zinības svētīties Vēr. I, 1178;
2) sich feiern (lassen):
svē̦tki nāca svētīties BW. 33266. svētījies, svē̦ta diena, ne tu mana svētījama! 7659, 1. - Subst. svètîšana,
1) das Segnen:
svētīšanas vārdi, der Segensspruch Brasche;
2) das Feiern;
svètĩjums,
1) das einmalige Segnen, der Segen;
2) ein Heiligtum
U.; svètîtãjs,
1) wer segnet;
2) wer feiert.
Aus r. святи́ть "heiligen".
Avots: ME III, 1155