zir̃nis (li.
žìrnis "die Erbse"),1) Plur.
zirniņi BW. 2281, 3,
die Erbse (pisum) : Sprw.
pliks kâ zirnis Br. sak. v. 1539.
zirņiem druva nee̦cē̦ta BW. 11621.
būs mums pupiņas, būs mums zirniņi 2281, 3.
zirņu graudi 4053.
iznīkst kâ zirņa grauds Br. 197.
beŗ kâ zirņu (s), sagt man von einem schnell Sprechenden Kav.
tādu nuoplīsušu nuo zirņiem nevar dzīt laukā, sagt man von einem, der alte, zerrissene Kleider hat Frauenb.
zirņu ēdiens, eine Speise - gekochte, zerstampfte Erbsen mit Fett Frauenb. -
zirņu krūms, Erbsenbaum, -strauch (caragana arborescens Lam., frutescens DC.) Konv. 52. -
zirņu tārps, bruchus pisi Wid. -
baltais zirnis, gemeine
Erbse, Gartenerbse (pisum sativum L.) RKr. II, 75; Konv.
2 182;
e̦ze̦ra zirnis, die Stachelnuss Karls.;
gaiļa (Konv.
1 494) od.
gaiļu (RKr. II, 74)
zirņi, Schneckenklee (medicago falcata L.); me̦lnais zirnis, orobus niger L. Druva III, 432;
meža zirnis, orobus tuberosus L. Zehren (?); pe̦lē̦kais zirnis, die Felderbde (pisum arvense L.) RKr. II, 75;
peļa (?)
zirnis, vicia hirsuta Koch. Druva III, 733;
četrsē̦klainais peļa z., vicia tetrasperina Mnch. Lubessern;
peļu zirnis (zirnītis Latv.),
vicia cracca L. Wid.;
vicia saepium Ahsuppen;
puķu zirņi Frauenb., Salis od. schlechthin
zir̃nis Burtn., Drosth., Lappier, Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., N. - Peb., Ruj. - Thorney, Schujen, Smilt., Wenden,Wesselshof,
wohlriechende Erbse; nach Bezzenbergers Le. Di. - St. 177 ist
zìrnis 2 in Andrepno
das Herzkraut (diclytra formosa); purva zirnis, lathyrus paluster L.; saldi zirņi, Zuckererbsen U.;
vanaga zirnis Gr. - Buschh., Oknist,
vanagu zirņi U.,
vanagu zirnīši Mag. XIII, 3, 61,
die Vogelwicke (vicia cracca L.; s. auch
vanagzirņi); zirnīši Lennew.,
eine Art Wicke (in Wiesen wachsend); vanaga zirnis, vicia saepium Wid.;
vēja zirņi Konv.
2 2323,
Frühlings-Platterbse RKr. II, 73;
2) Plur.
zìrņi 2 Mar. n. RKr. XV, 145, N. - Rosen, die Pocken;
3) zirņi, Unebenheiten, Knollen im Garn u. dergl.: nelāgā sukātas pakulas zirņiem (zirņuos) savilktas Stelp.;
4) acu zirnīši, Pupillen Celm.;
5) vēja zir̃nis Nötk.
"eine erbsenförmige Verhärtung im Körper". Zu apr. syrne, r. зернó, serb. zȑno, got. kaurn, lat. grānum "Korn", ahd. cherno "Kern" u. a., s. Trautmann Wrtb. 372 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 f.Avots: ME IV,
729