zvēlis
zvēlis, leichter, granthaltiger Sand Dobl. n. Etn. I, 7; leichter Sand mit geringer Beimischung von Humus Ruhental n. DL.: te jau tāds zvēlis, ka ne smilga neaug Etn. I, 7.
Avots: ME IV, 772
Avots: ME IV, 772
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zvēlis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zvēlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atzvelt
atzvelˆt, tr., zurücklehnen, zurückwerfen: galvu atpakaļ atzvēlis Etn. II, 80. Refl. -tiês, sich zurücklegen, hinsinken: prātnieks atzvēlās krē̦slā Kaudz. M. beidzuot atzvēlies pusgulus pie cintiņas LP. VI, 229.
Kļūdu labojums:
sich zurücklegen, hinsinken = sich zurücklehnen, sich zurücklegen, hinsinken
Avots: ME I, 213
Kļūdu labojums:
sich zurücklegen, hinsinken = sich zurücklehnen, sich zurücklegen, hinsinken
Avots: ME I, 213
iezvelt
ìezvelˆt, tr., hinein -, hereinwälzen; fig., einen Hieb versetzen: Matīss iezvēlis vienu zvēlienu lācenei pa muguru A. XX, 144. Refl. - tiês, sich herein -, hineinwälzen, schwerfällig wohin geraten, hinein -, hereinpurzeln: ratuos.
Avots: ME II, 92
Avots: ME II, 92
zvelt
I zvelˆt A. - Laitzen, AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Lubn., Mahlup, Nötk., Oknist, PS., Saikava, Schwanb., Sessw., Wolm., Zvirgzdine, (mit el 2 ) Dond., Dunika, Frauenb., N. - Salis, Ruj., Salis, Schnehpeln, (mit èl 2 ) Wessen, zveļu, zvēlu, (mit erhobenem Arm, stark U., mit einem schweren Knüppel Dunika) schlagen, einen Hieb versetzen Spr., Memelshof: zvelt pa(r) muguru U., Mag. XIII, 2, 49. puisis zvēlis tam pa sāniem LP. VII, 733. zvel viņam pa ribām! Wessen. zvel nuo visas dūšas! Frauenb. kâ zvēla pa galvu, tâ gar zemi Nötk. - Part. praes. pass. zveļamais, ein Stock zum Schlagen U., Janš. Līgava I, 352. Wohl identisch mit zvelt II; zur Bed. vgl. gâzt "umstürzen; schlagen".
Avots: ME IV, 770
Avots: ME IV, 770