Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zvaukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zvaukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizvaukšķēt

àizvaukšķêt, intr., einen bellenden, knackenden Laut von sich geben, anfangen zu bellen, zu knacken, zu rauschen: tā aizskrēja, ka zari vien aizvaukšķēja RA.

Avots: ME I, 59


izvaukšķēt

‡ *izvaũkšķêt, in der Verbind. izvaũkšķējusi mīkla, gat ausgegorener (aufgegangener) Teig um Windau.

Avots: EH I, 494



zvaukšēt

zvaukšêt,

1) zvaũkšêt Nötk., PS., Salis, Trik., Wolm., (mit àu 2 ) Sessw., zvaukšêt U., Bewershof, N. - Peb., Stockm., Vīt., zvaũkšķêt AP., Arrasch, Bauske, Schnehpeln, Wandsen, (mit àu 2 ) Erlaa, KatrE., Lubn., Meiran, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum, einem starken, ungewohnten Laut bezeichnend
N. - Peb. (z. B. den Lärm, der beim Aushauen einer Eiswuhne entsteht Nötk., den Lärm beim Worfeln des Kornes U.); tosen (vom Winde) U.; knallen (von der Flinte, der Peitsche gesagt) U.; "vaukšêt" Vīt.: kuoka trauks zvaukš, kad pa tuo sit PS. viņš cē̦rt malku, ka zvaukš vien. le̦dus zvaukšķ Lubn. briedis skrēja pa mežu, ka sausie zari vien zvaukšēja Vīt. vējš pūš, ka zvaukš vien U.;

2) plappern
Bewershof; lügen Stockm.

Avots: ME IV, 766, 767



zvaukšķināt

zvaũkšķinât Nötk., freqn. zu zvaukšêt 1, wiederholt starken Lärm verursachen (z. B. beim Aushauen einer Eiswuhne).

Avots: ME IV, 767

Šķirkļa skaidrojumā (1)

žvaukšēt

žvaukšêt, dumpf schallen (beim Fallen eines grossen hölzernen Gegenstandes oder bei heftigem Zuschlagen grossen Tür) Lennew.; žvaukš (es dröhnt) vien, ka iet N. - Peb. Vgl. zvaukšêt und švaukšêt.

Avots: ME IV, 843