Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zveņģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zveņģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
zveņģis
II zveņģis,
1) "ein jungeŗ plumper, starker Mensch"
(mit eņ̃ ) Ruj.; ein Kind, ein Knabe: es savus zveņģus nelutinu Janš. Dzimtene IV, 198;
2) ein Knecht bei einem Kaufmann
Ruj. und Salisb. n. U.;
3) ein Lastträger
(mit eņ̃ ) Karls.: jāstrādā kâ zveņģam Ruj.;
4) ein dickbäuchiger Mensch od. ein solches Kalb
(mit èņ 2 ) Bers.: vē̦de̦rs kâ zveņģam;
5) ein schwerer Gegenstand
(mit eņ̃ ) Ruj.;
6) "?": vazājas kâ zvèņģis 2 Bers. Wenigstens in den Bedd. 1 - 3 auf Grund eines deminutivisch aussehenden zveņģelis (aus nd. swängel "Landeschwengel, Ladendiener"
im Grimmschen Wrtb. unter Schwengel) neugebildet.
Avots: ME IV, 771
1) "ein jungeŗ plumper, starker Mensch"
(mit eņ̃ ) Ruj.; ein Kind, ein Knabe: es savus zveņģus nelutinu Janš. Dzimtene IV, 198;
2) ein Knecht bei einem Kaufmann
Ruj. und Salisb. n. U.;
3) ein Lastträger
(mit eņ̃ ) Karls.: jāstrādā kâ zveņģam Ruj.;
4) ein dickbäuchiger Mensch od. ein solches Kalb
(mit èņ 2 ) Bers.: vē̦de̦rs kâ zveņģam;
5) ein schwerer Gegenstand
(mit eņ̃ ) Ruj.;
6) "?": vazājas kâ zvèņģis 2 Bers. Wenigstens in den Bedd. 1 - 3 auf Grund eines deminutivisch aussehenden zveņģelis (aus nd. swängel "Landeschwengel, Ladendiener"
im Grimmschen Wrtb. unter Schwengel) neugebildet.
Avots: ME IV, 771
Šķirkļa skaidrojumā (4)
sveņģis
sveņģis "?": tas netīrības sveņģī vārtījās Kat. kalend. 1901, S. 118. Vgl. zveņģis.
Avots: ME III, 1151
Avots: ME III, 1151
zveņģe
I zveņģe,
1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;
2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.;
3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.
Avots: ME IV, 770, 771
1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;
2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.;
3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.
Avots: ME IV, 770, 771
žveņģis
zvērēt
I zvẽrêt, -u (zvẽ̦ru AP., Arrasch, C., zvẽru Wolmarshof) od. -ẽju (Dond., Salis), -ẽju,
1) schwören, einen Eid ablegen
(unbek. in Zvirgzdine): zvērēt uzticību Austr. kal. 1893, S. 74. nepatiesi zvērēt, falsch schwören U. es zvē̦ru, ka tuo nedarīšu;
2) "?": māsiņ,... mēs par tevi zvērēsim.... zvērējat tiem ļaudīm, kam nav mīļa dzīvuošana! BW. 13646, 8. pēc tevim zvērējam.... es negribu zvērējam: zvē̦rē̦tiem ļautiņiem, tiem dieviņš nelīdzēja 13646, 26. Refl. -tiês,
1) (wiederholt schwören), sich verschwören
L., St., mit einem Eid beweisen Spr.: pie krustiņa zvērējās BW. piel. 2 1413, 1. kuo liedzies..., kuo tik daudzi zvērējies (Var.: dievuojies)? 12558 var.; 24958. uozuoliņš zvērējās saulei saknes nerādīt 2799, 4. tu vari zvērēties visu dienu, es tev tuomē̦r neticēšu Stenden. Zveņģis salicis ruokas, zvērējies un dievuojies Upīte Medn. laiki 69. kâ tas zvērējās, lādējās pikti Lapsa-Kūm. 155;
2) "?": ne es ēšu, ne es dzeršu, pēc māsiņas zvērējuos BW. 13646, 1. - Subst. zvẽrẽjums, der Schwur
V. Mos. 7, 8. Aus mnd. sweren "schwören".
Avots: ME IV, 772
1) schwören, einen Eid ablegen
(unbek. in Zvirgzdine): zvērēt uzticību Austr. kal. 1893, S. 74. nepatiesi zvērēt, falsch schwören U. es zvē̦ru, ka tuo nedarīšu;
2) "?": māsiņ,... mēs par tevi zvērēsim.... zvērējat tiem ļaudīm, kam nav mīļa dzīvuošana! BW. 13646, 8. pēc tevim zvērējam.... es negribu zvērējam: zvē̦rē̦tiem ļautiņiem, tiem dieviņš nelīdzēja 13646, 26. Refl. -tiês,
1) (wiederholt schwören), sich verschwören
L., St., mit einem Eid beweisen Spr.: pie krustiņa zvērējās BW. piel. 2 1413, 1. kuo liedzies..., kuo tik daudzi zvērējies (Var.: dievuojies)? 12558 var.; 24958. uozuoliņš zvērējās saulei saknes nerādīt 2799, 4. tu vari zvērēties visu dienu, es tev tuomē̦r neticēšu Stenden. Zveņģis salicis ruokas, zvērējies un dievuojies Upīte Medn. laiki 69. kâ tas zvērējās, lādējās pikti Lapsa-Kūm. 155;
2) "?": ne es ēšu, ne es dzeršu, pēc māsiņas zvērējuos BW. 13646, 1. - Subst. zvẽrẽjums, der Schwur
V. Mos. 7, 8. Aus mnd. sweren "schwören".
Avots: ME IV, 772