aizbuldurēt
‡ àizbul˜durêt,
1) fort-, hintaumein:
a. uz māju Ekau, Salis, Selg., Trik., Wandsen;
2) vollschwatzen
(perfekfiv): a. kam ausis Dunika. Refl. -tiês, eine ganz kurze Zeitlang undeutlich sprechen: piedzē̦rušais vēl aizbuldurējās (sagte etwas) un tad aizmiga.
Avots: EH I, 12
1) fort-, hintaumein:
a. uz māju Ekau, Salis, Selg., Trik., Wandsen;
2) vollschwatzen
(perfekfiv): a. kam ausis Dunika. Refl. -tiês, eine ganz kurze Zeitlang undeutlich sprechen: piedzē̦rušais vēl aizbuldurējās (sagte etwas) un tad aizmiga.
Avots: EH I, 12