aizkrāmēt
àizkrãmêt, ‡
2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡
2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.
Avots: EH I, 33
2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡
2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.
Avots: EH I, 33