aizlīgot
àizlĩguôt, intr.,
1) hinter etwas schweben:
jau saulīte aizlīguoja aiz e̦ze̦riem;
2) dahinschweben, wegfliegen, davonziehen:
cilvē̦ka dvēsele aizlīguo citā pasaulē Etn. I, 25. par trīs gadi ce̦turtajā ir es pati aizlīguošu BW. 6345. gaŗām aizl. vorüberschweben, vorüberziehen: tādi zē̦ni mums aizlīguo gaŗām Jan.
Avots: ME I, 37
1) hinter etwas schweben:
jau saulīte aizlīguoja aiz e̦ze̦riem;
2) dahinschweben, wegfliegen, davonziehen:
cilvē̦ka dvēsele aizlīguo citā pasaulē Etn. I, 25. par trīs gadi ce̦turtajā ir es pati aizlīguošu BW. 6345. gaŗām aizl. vorüberschweben, vorüberziehen: tādi zē̦ni mums aizlīguo gaŗām Jan.
Avots: ME I, 37