àizmatuôt, intr., entfliehen: nebūtu vīriņi aizmatuojuši, tad tiem gan nu ietu plāni JR. IV, 153.

Avots: ME I, 38

àizmatuôt, ‡

2) hin-, weglaufen, eilig hin-, weggehen
Lös.

Avots: EH I, 38