aizpīt
àizpît, tr.,
flechtend schliessen, zuflechten: žuogu; mieti, kuŗi aizpīti žagariem A. XX, 227.
Avots: ME I,
44
aizpīt
àizpît, ‡
2) a. sē̦tu ceļam priekšā, sperrend vor dem Weg einen Zaun flechten; ‡
3) a. bizi līdz pusei, eine Haarflechte (einen Zopf) flechtend bis zur Hälfte derselben gelangen.Avots: EH I,
42