aizsilietis
àizsiliẽtis, f. -iete, àizsilniẽks, f. -niẽce, wer jenseit eines Waldes wohnt: viņa būdiņa bija nuomaļus, kādēļ tuo arī par aizsilnieku sauca Stari II, 326. aizsiliešu tē̦vu meitas ar deķīti ganuos gāja BW. 29238.
Kļūdu labojums:
tē̦vu meitas = tē̦va meitas
Avots: ME I, 49
Kļūdu labojums:
tē̦vu meitas = tē̦va meitas
Avots: ME I, 49