aiztrunēt
‡ àiztrunêt,
1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;
2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).
Avots: EH I, 59
1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;
2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).
Avots: EH I, 59