aizvāķēt

I àizvãķêt līdz, (bei einem Toten) wachen bis (perfektiv) Lemsal: a. (pie miruoņa) līdz rītam.

Avots: EH I, 62


aizvāķēt

II àizvāķêt Stenden, = àizvâkt.

Avots: EH I, 62