aizšķūrēt
àizšķũrêt, weg-, hinschaffen: pats ar savām kājām vairs nespēj iet, diez kā varēs aizšķūrēt Ramkau.
Avots: ME I, 55
Avots: ME I, 55
aizšķūrēt
àizšķũrêt, 1): auch in Nötk. und Stenden; ‡
2) durch feindseliges Verhalten wegbekommen
Golg.: ve̦de̦kla vīramāti aizšķūrēja nuo mājas.
Avots: EH I, 55
2) durch feindseliges Verhalten wegbekommen
Golg.: ve̦de̦kla vīramāti aizšķūrēja nuo mājas.
Avots: EH I, 55