Paplašinātā meklēšana

‡ apalis Spr., die Hälfte eines gespaltenen runden Holzklotzes. apaliski auch AP. (linsēklu klajienu sataisa apaliski), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Saikava (kuokus jau citādi nemerī kâ apaliski).

Avots: EH I, 71

apalisks oder apaļisks, rundlich, oval; Adv. apaliski od. apaļiski (hochle. opaliska in Marienburg RKr. XVII, 145), rund, rundum: ap galvu tai apaļiski apsiets lakats B. Vēstn. villaines vienu malu apaļiski apņēma ap ple̦ciem Etn. IV, 108; apaļiski slē̦gtā rindā BW. V, S. 199; apaliski apcirptiem matiem Jauns.; baru (die Schwade) appļaut apaļiski LP. VI, 126; apaļiski nuovilkta āda, ein heiler Balg St. ādu apaļiski nuodīrāt, nuovilkt ve̦se̦lu ādu, tuo nepārgriežuot, nuo galvas sākuot, tā p. p. zaķim, se̦skam Bers., Lub.;

2) ohne störende Ecken und Kanten, frei, unbesorgt, unverheiratet:
kas kaitēja puisīšam apaļiski (apališki BW. 5271 Lösern; Var.: lustīgam) nedzīvuot.

Avots: ME I, 74

‡ apuoļiski (gespr.: apoļiski) matus ap griêzt Salis, = apaliski%20m">apaliski m. a.

Avots: EH I, 124

II sùomiski ² : apvilkt kažuoku s. (mit uô ² ; mit der Kehrseite nach aussen) Anzen. zaķim s. ("apaliski">apaliski") nuovilkt ādu ebenda, (mit uõ ) Frauenb.

Avots: EH II, 611

I tùoliski ² Fehteln, Fest., Selb., Stockm., Adv. "apaliski">apaliski": mate apsē jusi galvas lakatiņu tuoliski (lakatiņš saliekts trijstūrī, un divi stūri sasieti uz pakauša, tâ ka lakatiņš cieši piegulst pie galvas) Fest. Zu tuols.

Avots: ME IV, 285