apdeldēt

apdèldêt, tr., abnutzen: tās pašas tukšās, apde̦ldē̦tās frazes Vēr. I, 1153.

Avots: ME I, 81

apdeldēt

apdèldêt, ‡ Refl. -tiês, = apdilt.

Avots: EH I, 77