aplãpît [li. aplo`pyti], tr., beflicken: Aža Miķeli aplāpīja Aps.

Avots: ME I, 100

aplãpît, ‡ Refl. -tiês Spr., sich (dat. u. acc.) beflicken: šuo tuo aplāpās vai... kaut kuo ada Janš. Dzimtene II, 325. varēsim . .. apšūties un aplāpīties Mežv. ļ. I, 144.

Avots: EH I, 98