apmīt
apmĩt [li.
apmìnti], tr.,
abtreten: vai es biju, bāleliņ, tavas kājas apminusi? BW. 15315, 1.
uguni apmīt ar kājām. apmin gušņas, apmin nātres.Avots: ME I,
108
apmīt
apmît, auch
apmituôt, umtauschen: te nu vajadzējis ķēniņu meitu apmīt uz (auch
pret) kumeliņu LP. VI, 940.
Avots: ME I,
108
apmīt
apmĩt, ‡ Refl.
-tiês, mit der Hufeisenspitze sich den Huf oder die Köte (versehentlich) verletzen Segew.:
zirgs apminies.Avots: EH I,
102
apmīt
apmît:
apmij (lampu) ar tuo (lampu), kuŗa ... Pas. VIII, 53.
kruodziniece atkal ... grāmatas apmija IX, 242.
Avots: EH I,
102