apmienot
apmienuôt, tr.,
1) bepfählen
(mit ie) E.; Drostenh.;
2) bestätigen
U. (?);
3) anzweifeln:
es nebiju apņēmies visu tuo apmienuotuo izglītuojumu vietā citādus labākus priekšā celt. es gan zinu, ka apmienuošana ir vieglāka nekā labāk darīšana Kronw. (?).
Avots: ME I, 108
1) bepfählen
(mit ie) E.; Drostenh.;
2) bestätigen
U. (?);
3) anzweifeln:
es nebiju apņēmies visu tuo apmienuotuo izglītuojumu vietā citādus labākus priekšā celt. es gan zinu, ka apmienuošana ir vieglāka nekā labāk darīšana Kronw. (?).
Avots: ME I, 108