apnicīgs
apnicîgs,
1) Überdruss, Langweile empfindend
Etn. IV, 99;
2) Überdruss erregend, langweilig:
gŗūts un apnicīgs darbs, apnicīgas mācības B. Vēstn. (Brīvzemnieks); dafür apnīkstams: cik apnīkstams tāds ceļš Sil.
Avots: ME I, 109
1) Überdruss, Langweile empfindend
Etn. IV, 99;
2) Überdruss erregend, langweilig:
gŗūts un apnicīgs darbs, apnicīgas mācības B. Vēstn. (Brīvzemnieks); dafür apnīkstams: cik apnīkstams tāds ceļš Sil.
Avots: ME I, 109