aprist (li. aprìšti), tr., umbinden, bebinden: man aprisa linu autu BW. 24741, 5.

Kļūdu labojums:
24741, 5 = 24741, 3 var.

Avots: ME I, 115

I aprist, ‡

2) = atrist (III p. prs. aprîst ² Stenden): man aprisa kāja (= man atrisa prievīte vai pastalas aukla) Stenden, Janš. Līgava I, 169 (ähnlich Dzimtene V, 403).

Avots: EH I, 109