apsitīgs
apsitîgs,
1) gewandt
[in Lisohn]: jaunais skuoluotājs ir laipns un apsitīgs cilvē̦ks A. XIV, 407;
2) [unbeständig (vom Winde gesagt)
in Drostenhof].
Avots: ME I, 120
1) gewandt
[in Lisohn]: jaunais skuoluotājs ir laipns un apsitīgs cilvē̦ks A. XIV, 407;
2) [unbeständig (vom Winde gesagt)
in Drostenhof].
Avots: ME I, 120