apskrambātapskram̃bât, tr., leichthin, od. ringsum abschrammen: drusku pirkstiem ādu Alm.Avots: ME I, 122
apskrambātapskram̃bât, ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., unversehens ringsum oder leichthin abgeschrammt werden: jaunā kaste jau apskrambājusies.Avots: EH I, 113