apstādīt
apstãdît, tr.,
1) bepflanzen:
ve̦se̦lu lauku jau apstādījām rāceņiem;
2) herumpflanzen:
kuokus gar gatvu;
3) das Pflanzen beendigen:
kāpuostus;
4) zum Stehen bringen, anhalten:
zirgus A. XVI, 929. es apstādīju viņus, lai neaŗ, ich liess sie mit dem Pflügen inne halten Mag. XIII, 1, 12. pilsē̦tas apstādījumi, die Anpflanzungen in der Stadt.
Avots: ME I, 125
1) bepflanzen:
ve̦se̦lu lauku jau apstādījām rāceņiem;
2) herumpflanzen:
kuokus gar gatvu;
3) das Pflanzen beendigen:
kāpuostus;
4) zum Stehen bringen, anhalten:
zirgus A. XVI, 929. es apstādīju viņus, lai neaŗ, ich liess sie mit dem Pflügen inne halten Mag. XIII, 1, 12. pilsē̦tas apstādījumi, die Anpflanzungen in der Stadt.
Avots: ME I, 125