apzibinât (li. apžìbinti), tr., flimmern machen, blenden: spuožums man apzibināja acis.

Avots: ME I, 137

apzibinât, ‡

2) rūsa apziblna linus U. (unter rūsa), der Meltau schädigt den Flachs.

Avots: EH I, 127