atbļaut
atbļaût, schreiend antworten: brāļi atbļāva:"kuo tu tāds muļķis tur darīsi" LP. VI, 685. Refl. -tiês, entgegenschreien: es bļāvu. mežā man kāds atbļāvās.
Avots: ME I, 151
Avots: ME I, 151
atbļaut
atbļaût, ‡
2) sich laut weinend, schreiend nähern, herkommen
Oknist. Refl. -tiês, ‡
2) sich (laut und unschön) sattweinen
Dunika, Kal.: lai bē̦rns bļauj, līdz atbļausies.
Avots: EH I, 135
2) sich laut weinend, schreiend nähern, herkommen
Oknist. Refl. -tiês, ‡
2) sich (laut und unschön) sattweinen
Dunika, Kal.: lai bē̦rns bļauj, līdz atbļausies.
Avots: EH I, 135