atcīnīt

atcīnît, atčīnît, mit grosser Mühe herbeischleppen Spr.; cf. cìnîtiês.

Avots: ME I, 153


atcīnīt

atcìnît, ‡

2) (zurück)erobern:
kuo zari bija saulei atcīnījuši Veselis Saules kaps. 124. ‡ Refl. -tiês, mit grosser Mühe hergelangen: tikkuo varēju a. šurp.

Avots: EH I, 137