atdzîvuôtiês, [bei Glück auch: atdzīvēties I Kön. 17, 22],
1)aufleben, wieder lebendig werden, sich erholen: viņš miris un atkal atdzīvuojies LP. VII, 1203. viens vakars prātā atdzīvuojās Apsk. I, 342. nuo šās dienas gan drusku atdzīvuojās Kaudz. M.;