atjaukt
atjàukt, tr.,
auseinandnrnehmen od. werfen: [siena gubu S., Kalz.],
sē̦tu Spr.
Avots: ME I,
162
atjaukt
I atjàukt:
strādnieki atjauca (= nuojauca) ve̦cuo istabu nuo jaunās Bērzgale.
Avots: EH I,
144
atjaukt
‡
II atjaukt,
abgewöhnen: a. kam alu (Bier) BielU.Avots: EH I,
144