atjûgt, tr., abspannen, abjochen: zirgu, vērsi LP. IV, 172; atjūdziet (Var.: nojūdziet) jūs, māmiņas, Rīgas meitu jūgumiņu BW. 31801. Refl. -tiês, sich abspannen, abjochen: atjūdzās kumeliņš BW. 909.

Kļūdu labojums:
māmiņas = māsiņas

Avots: ME I, 163

I atjûgt (li. atjùngti), ‡

2) a. dzirnavu gaņģi Frauenb., die Tätigkeit eines Mühlenganges unterbrechen (einstellen).

Avots: EH I, 145

II atjûgt (s. unter atjûkt) Stomersee, = atjûkt.

Avots: EH I, 145