atkraut
atkŗaũt, -kraũt, tr., abgesondert packen, laden, legen: atkŗaut bē̦rzu malku savrup, egļu malku savrup.
Avots: ME I, 168
Avots: ME I, 168
atkraut
atkŗaũt, ‡ Refl. -tiês,
1) "?": a. savu tiesu malkas Dunika, Rutzau;
2) sich erwehren:
bērni bāzās virsū, ka māte nespēja ne˙maz a. Siuxt.
Avots: EH I, 150
1) "?": a. savu tiesu malkas Dunika, Rutzau;
2) sich erwehren:
bērni bāzās virsū, ka māte nespēja ne˙maz a. Siuxt.
Avots: EH I, 150