atkrāmēt

atkrãmêt, tr., wegkramen, weglegen: lietas.

Avots: ME I, 168


atkrāmēt

atkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;

2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.

Avots: EH I, 150