atlavîtiês, wegschleichen, heimlich weggehen: gan jau zināšu vecenes sāniem atlavīties.

Avots: ME I, 172

atlavîtiês, ‡

2) herschieichen, heimlich herkommen
Siuxt, Wolm. u. a.: guovs atlavījusies mājā(s).

Avots: EH I, 153