atmigs

atmigs, atmiga, auch als Pl. t. atmigas Grünh., atmidze, Dem. atmidziņš, atmidziņa BW. 8011, ein Nachschläfchen, wie atmiegs: atkrīt rijās visi uz atmigas LP, VII, 859; BW. 25515. [atmigā krist Trik.] gāj'si pirtī atmiga gulēt Mag. XX, 3, 102.

Kļūdu labojums:
uz atmigas = uz atmigu

Avots: ME I, 177