atmigs
atmigs,
atmiga, auch als Pl. t.
atmigas Grünh.,
atmidze, Dem.
atmidziņš, atmidziņa BW. 8011,
ein Nachschläfchen, wie atmiegs: atkrīt rijās visi uz atmigas LP, VII, 859; BW. 25515.
[atmigā krist Trik.]
gāj'si pirtī atmiga gulēt Mag. XX, 3, 102.
Kļūdu labojums:
uz atmigas = uz atmigu
Avots: ME I,
177