atrẽdīt [li. atrėdýti], tr., wiederbezahlen: parādus, naudu. Biel. n. U. und A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 185

atrẽdît, ‡ Subst. atrēdītājs, der Rächer LLD. II, 23; atrēdīšana, die Rache ebenda.

Avots: EH I, 162