atrīt
atrĩt (li. atrýti), tr., zurückwürgen, zurückschlingen: apē̦stu kumuosu nevar atrīt Sprw.
Avots: ME I, 186
Avots: ME I, 186
atrīt
atrĩt, ‡ Refl. -tiês,
1) zurückwürgen
(intr.) Siuxt: guovs atrijas; kad sagre̦muojusi, nuorij;
2) sich sattschlingen:
būs jau me̦dus atrijušies Janš. Bandavā I, 329.
Avots: EH I, 162
1) zurückwürgen
(intr.) Siuxt: guovs atrijas; kad sagre̦muojusi, nuorij;
2) sich sattschlingen:
būs jau me̦dus atrijušies Janš. Bandavā I, 329.
Avots: EH I, 162