atspīte

atspĩte, der Trotz, die Vergeltung: gandrīz ar priecīgu atspīti tas raugās dieva svētītā vietiņā Etn. II, 76.

Avots: ME I, 195


atspīte

atspĩte: par atspīti, aus Rache, zur Vergeltung BielU.

Avots: EH I, 169