‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês,zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen:kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.