atžilbt [Lub., Festen], intr., Inch., wieder zu sich kommen, aufleben: atžilbt nuo sitiena LP. VI, 176, nuo ģībuoņa III, 58. Kurzeme ir spējuse nuo kaŗa atkal atžilbt SDP. VI, 59.

Avots: ME I, 214

atžilbt: auch Serben. ‡ Refl. -tiês Celm., = atžilbt: vasarēji sāk a. Mag. XVI, 9.

Avots: EH I, 183