Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'aviete' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'aviete' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

gaisaviete

gaisaviete, = ‡ gàisave: vai nu tā le̦pnā g. tevis gaidīs? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 128.

Avots: EH I, 377


paviete

paviete (unter pavieta): auch (mit 2 ) Frauenb., Orellen; dažus pabāž pavietē Janš. Līgava I, 156.

Avots: EH XIII, 192


pūraviete

pũraviete Weissensee, (mit ù 2 ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, = pũrvìeta.

Avots: EH II, 343


randaviete

randaviete (mit au zu lesen?) Aahof "ein Fisch" (?).

Avots: ME III, 477

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ālava

ãlava, ãlave, ãlavĩca PS., [ālavīdza Kurmin 40], ālavniece BW. 32459, 3 var., ālavnīca, ãlavnĩce, ãlevnĩca, ãlaviẽte, Demin. ãlaviņa, ãdavīte,

1) eine güste, nicht trächtige, nicht milchende Kuh,
in Alt-Ottenhof u. a. eine Kuh, die ohne zu kalben das zweite Jahr Milch gibt, auch nicht trächtiges Schaf, Schwein: guovs palika šuovasar ālava. bija tāda branga, liela ālava aita. piecas cūkas ālavītes BW. 29195. vilkacis nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus un ālavu (gen. appositionalis) aitas Etn. II, 76. trīs gadi pazinu ālavīcas (ālavnīces Tr.) gulējumu RKr. VII, 77; zu ālavīca wird nicht selten der Gattungsbegriff guovs hinzugefügt: ālavīca guovs RKr. VII, 77;

2) ālava, ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen
A. XIII, 2, 132. [Dies Wort lässt man gewöhnlich aus r. яловица "gelte Kuh", яловый "gelt, unfruchtbar" entlehnt sein. Aber aus dem Russ. ist dies Wort ohne j- nicht bekannt, und im Lettischen konnte hier j- auch nicht schwinden. Desgleichen wären im Falle der Entlehnung die Formen ālava, ālave, ālaviete in ihrem suffixalen Teil auffällig. Slav. jal- in r. яловица u. a. könnte auch auf altes āl- zurückgehen, und in diesem Fall kann ālava mit r. яловица usw. verwandt sein.]

Avots: ME I, 237, 238



daugavietis

dàugavietis (f. -te): d. ļaivu taisa BW. 29664 var. daugavieši, bāleliņi, iriet laivu māsiņai! ir es biju daugaviete 26501.

Avots: EH I, 310


ienācējs

ìenãcẽjs,

1) wer hereinkommt:
suns kritis ienācējam virsū Etn. III, 16;

2) der EInwanderer:
Ilze nebij nuo dzimšanas Slātaviete, bet ienācēja Kaudz. M. 80.

Avots: ME II, 47


pravietis

praviẽtis, f. praviete, pravietene Jes. 8, 3, auch pravietniece Glück, der Prophet, der Seher, die -in; me̦lu pravietis, ein falscher Prophet U.; praviešu mācība, nicht eigentlich Weissagung, sondern Lehre der Propheten U. praviešuos iet L. "in der Lehre neuen Dingen nachgehen." Nebst estn. prohwet zunächst aus mnd. prophēte.

Avots: ME III, 379, 380


zemetene

zemetene: vermutlich aus *zemietene, vgl. avietene.

Avots: EH II, 804