Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca
132 718 šķirkļi
bēģele
bēmele
,
ein Mensch, der wenig oder gar nichs spricht
AP. n. Etn. III, 129.
Avots
: ME I,
289
bēģele
bẽģele
(unter
bẽģelis):
auch Siuxt:
apakš luoga bēgelītes
BWp. 552, 1.
Avots
: EH I,
216