bũvêt, - ēju, tr., bauen: ē̦ku, namu. Refl. - tiês, sich mit einer Bauarbeit beschäftigen, Bauten ausführen: saimnieks varēs būvēties, kâ pašam gribas Neik. [Aus mnd. būwen dass.]

Avots: ME I, 360

bũvêt, ‡

2) b. ciet(i) Frauenb., zumachen (eine Tür).
Refl. -tiês, ‡

2) zögern, trödeln
Saikava: kuo tu tik ilgi vari b. pa ustubu, ka neej uz tīrumu?

Avots: EH I, 257