baisīgs

baĩsîgs [Līn.] (li. baisingas), furchtbar Vēr. I, 1112: vai, kur tagad baisīgs laiks. tā tik ir baisīga sieva Wainoden.

Avots: ME I, 251


baisīgs

baĩsîgs, ‡

2) bösartig, grimmig:
baîsîgs 2 vērsis Dunika.

Avots: EH I, 199